| Tīkla tehnoloģijas
Koncentrātori (HUB) |
 
|
Tīkla tehnoloģijas Koncentrātori (HUB)
Komutatori (switch)
Maršrutētāji (router)
Lai saslēgtu datorus tīklā ir nepieciešama tīkla aparatūra: tīkla adapteri un kabeļi. Bez tam ir jāizvēlas to, kādu tīkla tehnoloģiju izmantot.
Acrnet - novecojusi un lēna.
Ethernet - vispopulārākā.
Token Ring - jaudīga, bet dārga.
Koaksiālo kabeļu sistēmās izmanto Ethernet koaksiālo kabeli, kurš ir ļoti līdzīgi televīzijas antenas kabelim.
Tālāk ir parādīta datoru savienošana ar tievo Ethernet koaksiālo kabeli. Tā kā visi datori ir savienoti virknē, rodoties kādām problēmām, ir grūti noskaidrot to cēloni. Arī prasības pret zemējumu un elektroinstalāciju ir stingrākas.
 |
1 - Ethernet
tīkla adapteri 2 - četri koaksiālie kabeļi ar savienotājiem 3 - pieci T-savienotāji 4 - divi terminatori |
Vītā pāra kabeļu sistēmās izmanto neekrenētu vīto pāru kabeli (UTP), kas atgādina telefona kabeli. Vītā pāra kabeļu sistēmas var iedalīt pēc tajā izmantoto komponentu kategorijas:
Vītā pāra kabeļu tipi
Neekranēts kabelis
Ekranētie kabeļi:
|
 |
Tālāk ir parādīta datoru savienošana ar tievo Ethernet vītā pāra kabeli. Šis slēgums izskatās kā zvaigzne, kura centrā ir koncentrators.
 |
1 - Ethernet
koncentrators un tā barošanas bloks 2 - Ethernet tīkla adapteri 3 - UTP kabeļi visiem datoriem |
|
|
| 1. Kabelim noņem izolāciju un atšķetina vadus. | 2. Vadus iespiež attiecīgajās rievās, atbilstoši krāsu kodam un savienojuma micītes. |
|
|
| 3. Nostiprina un nokniebj vadus. | 4. Savienošanas micīti ar plakanknaiblēm stingri iespiež ligzdas modulī. |
 |
| Tīkla adapteri jeb tīkla kartes (tehniskajā literatūrā bieži apzīmē ar NIC) ir nepieciešamas, lai datoru pievienotu datoru tīklam. Visbiežāk izmanto kartes ar PCI interfeisu, taču ir pieejamas arī kartes ar ISA interfeisu. |  |
Koncentrātori ir vītā pāra Ethernet tīklu neatņemama sastāvdaļa. Tā ir iekārta, kurai ar kabeļiem ir pievienoti visi datori. Koncentrātoram ir jābūt saskaņotam ar tīkla adapteriem (datu pārraides ātrums). Katram koncentratoram var pieslēgt noteiktu iekārtu skaitu, ko nosaka pieslēguma vietu jeb portu skaits. Populārākie ir 4-16 portu koncentratori. Koncentratorus var savienot arī savā starpā, piemēram, savietojot divus 16 portu koncentratorus, tiem var pievienot 30 iekārtas. Reizēm koncentratoru savienošanai izmanto speciālu pieslēgumu, kas domāts tikai šim mērķim. Šajā gadījumā tos sauc par kaskadējamiem (stackable), un tie var būt tikai vienas firmas konkrēti modeļi.
Pēc sava izskata un funkcijām ir ļoti līdzīgi koncentrātoriem. Atšķirība ir tā, ka tie datus pārraida nevis uz visiem datoriem, bet tikai uz to, kuram tas ir paredzēts.
Maršrutētājus izmanto tīklu savienošanai, īpaši vietējā datoru tīkla kopēja Inerneta pieslēguma izveidei, kā arī intraneta tīklu savstarpējais savienošanai.
Modems ir ierīce, kas datus ciparu formā (digital data) pārkodē par skaņu (analog data) un spēj veikt arī pretēju procesu. Šāda pārviedošana ir nepieciešama, lai no viena datora uz otru varētu raidīt pa telefona līnijām
Zemfrekvences elektromagnētisko lauku radītos traucējumus ģenerē spēcīgi elektromotori, lieli transformātori, un tamlīdzīgi. Ļoti spēcīgu traucējumu cēlonis var būt dzelzceļa nesimetrizētais barošanas tīkls. Arī daži medicīnas aparāti darbojoties izplata spēcīgu elektromagnētisko starojumu. Zemfrekvences elektromagnētiskais starojums (40 - 60 Hz) visai netraucēti iziet cauri plānajam follijas ekrānam. Labākais pretlīdzeklis ir kabelis ar follijas un pīto ekrānu un iespējami liels attālums no traucējumu avota.
Radiofrekvenču radītie traucējumi. Radioraidītāji, piemēram, mobilie telefoni, bezvadu telefoni, un citi ir tikai daži no jaunākajiem traucējumu avotu tipiem. Iekārtas, kuru darbībā ir izmantota augstfrekvences enerģija, piemēram, elektrometināšana, bieži spēcīgi izstaro radiofrekvenču diapazonā. Radiofrenvenču starojumu diezgan efektīvi vājina follijas ekrāns, bet pītais dod samērā maz labuma.
Radioaktīvais starojums sastopams atomelektrostacijās un dažās medicīniskās iekārtās.
Pārejošie traucējumi ir pēkšņas sprieguma izmaiņas, kas var rasties, piemēram, jaudīgu mašīnu iedarbināšanas vai izslēgšanas brīdī, zibens spēriena gadījumā, kas iekļūst iekārtā ar barošanas sprieguma vai elektromagnētisku impulsu starpniecību. Labākā aizsardzība ir attālums un ekranēšana. Barošanas spriegumu var filtrēt.
Elektrostatiskie traucējumi. Tie neietekmē datoru tīklu, bet ir kaitīgi elektroniskajām iekārtām un magnētiskajām atmiņām. Elektrostatiskā uzlādēšanās ir novērojama sausā vidē pie nepiemērotām materiālu kombinācijām. Šo parādību var novērst vai vismaz samazināt, izmantojot, piemēram, pusvadošu grīdu, iezemējot iekārtas un nodrošinot augstāku gaisa mitrumu.
